Simpozijs "VĒRTĪBU ZĪMES"

23., 24., 25. novembrī Madonā un tās apkārtnē notiks simpozijs "VĒRTĪBU ZĪMES".
Simpozija atklāšana - 23. novembrī plkst. 12.00 Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs.

Esiet aicināti caur simpozija “VĒRTĪBU ZĪMES” pasākumiem pārdomāt: ko TEV nozīmē vērtības? Vai tās ir arī TAVAS zīmes dzīvē? Kuras vērtības ir TAVAS dzīves pamatā?

Lai aktualizētu VĒRTĪBU nozīmi sabiedrībā un kultūrā, Haralda Medņa Dziesmusvētku skola, sadarbībā ar Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju, Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skolu un Madonas novada bibliotēku, kopīgi izveidojusi simpoziju "VĒRTĪBU ZĪMES", lai parādītu katras pārstāvētās nozares autoru skatījumu uz vērtībām, runātu un diskutētu ar sabiedrību par šo vērtību ietekmi uz katra cilvēka dzīvi un sabiedrību kopumā.

Tas ir starpdisciplinārs simpozijs, kurš ietvers četras nozares:
māksla,
mūzika,
literatūra
un filozofija.

Modernā sabiedrība savā vēlmē veidot uz brīvības, vienlīdzības un taisnīguma principiem balstītu demokrātiju saskaras ar daudziem sociāli politiskiem izaicinājumiem un filozofiski ētiskām problēmām, kuras liek uzdot jautājumus par vērtībām un tikumiem, kuri palīdzētu šādu mērķi uzturēt spēkā. Parādās disonanse starp vārdiem un darbiem, īsti neizprotam vērtību saturu: cilvēki vienas un tās pašas vērtības saprot atšķirīgi un nebūt ne visi konkrētās sabiedrības pārstāvji atbalsta visas minētās vērtības. Rodas vērtību konflikti. Tāpēc ir nepieciešams aktualizēt vērtību nozīmi, apzināt to nozīmi radošajā procesā un kultūrā, kā arī savu rīcību balstīt vērtībās, kas nav viegli. Šāda rīcība prasa lielākus resursus – laiku, naudu un spēku. Tas ir pamats ieradumiem, kas, mērķtiecīgi attīstīti, nostiprinās par tikumiem. Vērtība ir arī kultūras dzinulis, ideja, kuras vārdā norit kultūras procesi. Vērtības ir mūsu cilvēcības mērs, kas šodienas Latvijā un sašķeltajā pasaulē ir ārkārtīgi svarīgs.

Arī mūsu novadnieks un ilggadējais Dziesmusvētku virsdiriģents Haralds Mednis (1906 -2000) iemantoja tautas mīlestību un “Gaismas pils augšāmcēlēja” vārdu dēļ savas drosmes un neatlaidīgās turēšanās pie vērtībām: “Kā pirms piecdesmit diviem gadiem, kad pirmoreiz nostājos kora priekšā, tā arī tagad domāju, ka ar dziedātājiem jāstrādā tā, lai piedzīvotu mirkli, kad var sacīt: tas bija ko vērts! Laika gaitā nākusi klāt pieredze, zināšanas prasme, veidojusies meistarība, taču vienmēr nemainīga palikusi vēlēšanās meklēt patiesību. Mākslā, arī kora mākslā, neciešu pozu, to, ko sauc par mirkļa efektu” (1998.g.).

VĒRTĪBAS MĀKSLĀ
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu zālēs norisināsies vērtību radīšana un rādīšana caur mākslu. Mākslinieki, kopā ar apmeklētājiem veidos mākslas darbus, iekļaujot tajā vērtības – ESAMĪBA, CILVĒCISKUMS, DARBS. Laikā, kad darbi tiks veidoti, mākslinieki būs brīvi pieejami un atvērti apmeklētāju jautājumiem un diskusijai par šīm vērtībām, par to, kā māksla tās saglabā, interpretē, integrē, caurvij un liecina. Dzīvais un virtuālais “podkāsts” ļaus apmeklētājiem būt klāt esošiem mākslas radīšanas procesos, sajust atmosfēru, ieraudzīt darba radošo gaitu. Mākslinieki ir dažādu paaudžu un mākslas veidu pārstāvji, kuri ikdienā rada mākslu, veido izstādes, māca citus radīt. Viņu pieredze ir neatņemama vērtību iezīme. Keramiķe Līga Skariņa, iesaistīs apmeklētājus mākslas darba veidošanā un runās par materiālu un formas izvēlēm kā vērtību medijiem. Savukārt, Lidija Zaneripas video instalācijas ievedīs apmeklētājus pārdomās par cilvēka esamību. Līga Skariņa pirms simpozija iezīmē savas vērtības: “Manas vērtības ir cilvēciskums un darbs. Manā redzējumā šīs vērtības ir savstarpēji saistītas. Darbs, kas cilvēku iedvesmo un iepriecina, ir dzīves un esības saturs.  Tas dienu dara gaišāku, piepildītāku. Radošs darbs, ir īpaša darba esības forma. Process ir interesants un laika periodā radoši attīstošs. Rezultātā – sabiedrību uzrunājošs. Savukārt, cilvēciskums ir  atvērtība, siltums un apkārtējo pieņemšana - tas ir mans cilvēciskuma trīsstūris. Tas palīdz, dzīvot, strādāt un piepildīt sevi.”

VĒRTĪBAS MŪZIKĀ
Mūzika ir ārkārtīgi pateicīga, ietilpīga un daudz slāņaina forma, lai runātu par vērtībām. Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā trīs dienās izskanēs koncerti, kuru programmas ir speciāli veidotas šim simpozijam, balstoties uz tādām vērtībām kā CILVĒCĪBA – Jānis Porietis (trompete) un Rihards Plešanovs (koncertmeistars), JAUNRADE - Monta Martinsone (soprāns) un Rihards Plešanovs, kā arī DZĪVĪBA, kuru speciāli šim simpozijam veidotā programmā izbungos divi izcili sitaminstrumentālisti - Guntars Freibergs un Pavel Guinter no Lietuvas. Jānis Porietis, veidojot programmu šim simpozijam, akcentē: “Cilvēcība ir tā rakstura īpašība, kas sabiedrībā ļoti strauji sāk izgaist. Tās praktiskās un emocionālās īpašības pārvēršas par kaut ko abstraktu un virspusēju. Cilvēcību zaudēt ir daudz vieglāk nekā to atgūt, bet es gribu ticēt, ka cilvēce to spēj, un ka mums priekšā ir spoža nākotne, taču lai tas notiktu, mums ir jāsasniedz viszemākais punkts, kam mēs esam tuvu.”

VĒRTĪBAS LITERATŪRĀ
Īpašs vērtību nesējs sabiedrībā ir literatūra un cilvēka dzīves stāsts, kurā atklājas izdzīvotās vērtības. Madonas novada bibliotēkā notiks tikšanās ar literātiem, kuri ir rakstījuši grāmatas par Latvijā ievērojamām un spilgtām personībām. Apmeklētājiem būs iespēja tikties ar Daigu  Mazvērsīti (astoņu grāmatu autore, sarakstīto grāmatu vidū ir monogrāfijas par estrādes mūzikas celmlauzi Elgu Igenbergu, komponistu Uldi Stabulnieku, mūziķi Mārtiņu Freimani un opertenoru Jāni Zāberu) un Līgu Blaua, kura ir sarakstījusi grāmatas par Viju Artmani, Džemmu Skulmi, Maiju Tabaku, Jāni Paukštello, akadēmiķi Jāni Stradiņu, Hariju Spanovski, Uldi Dumpi, Indru Briķi, Ainaru Virgu u.c. Tikšanās laikā kopīgi veidosim telpu labai sarunai par radīšanas procesu, cilvēka dzīves gājumu un vērtību lomu tajā. Gatavojoties simpozijam, Daiga Mazvērsīte raksta: “ Manas galvenās vērtības dzīvē un daiļradē ir un paliek trīs:  CIEŅA. SIRDSAPZIŅA. MĪLESTĪBA. Katru savu grāmatas varoni es iemīlēju, iemīļoju, biju pateicīga par iespēju pavadīt laiku, pētot viņa dzīvi un veikumu. Ja nemīli savu darbu, nekas labs tur nevar iznākt, un ar varoņiem ir tāpat. Tāpēc jau par viņiem rakstīju... Mīlu mūziku, dabu, jauki atrast kādu skaistu, nezināmu melodiju vai dabas stūrīti, kur baudīt mieru un klusumu. Ne velti kāds gudrais teicis, ka klusums ir visskaistākā mūzika.”

VĒRTĪBAS FILOZOFIJĀ
“Filozofija ir aicinājums domāt - padziļinātāk, vairāk un teorētiskāk par to, ko nozīmē BŪT cilvēkam, ne tikai no praktiskā viedokļa. Ir saprotams, ka cilvēkiem ir interese domāt vairāk un plašāk par tām lietām, notikumiem, ar kuriem ikdienā saskarās. Filozofija ir šī forma un domāšana, kura ir nepieciešama, un kuru sabiedrība bieži vien pieprasa, jo filozofiem, vēsturniekiem un literatūrzinātniekiem ir pieskāriens pie tās matērijas, kur tas viss ir sācies. Tas ir nepieciešami  mūsdienu paātrinātajā laikā”, stāsta viena no simpozija dalībniecēm, filozofēm Marta Valdmane.
Viens no simpozija VĒRTĪBU ZĪMES mērķiem ir izcelt un nostiprināt Latvijas kultūrtelpā filozofiju un filozofiskas sarunas kā disciplīnu. Filozofs Raivis Bičevskis akcentē atšķirības starp vienkāršu jeb klasisku un filozofisku sarunu: “Par filozofisku sarunu un diskusiju ir daudzi domājuši. Man tuvs formulējums filozofiskai diskusijai ir Hansa Georga Gādamera  vārdi: “Īsta filozofiska saruna ir māksla būt nepareizos uzskatos.” Filozofiska diskusijā nav cietokšņa pozīcija, kad sarunu biedri deklarē savu pozīciju un to aizstāv. Filozofiska saruna lielā mērā ir par ieklausīšanos, kas pieļauj iespēju, ka sarunas biedram ir taisnība. Uz šīs nots notiek šīs filozofiskās sarunas. Tām ir būtiska atšķirība no diskusijām, ko mēs bieži redzam, kā savu pozīciju eksponēšanu un pieteikšanu. Māksla būt aplamos uzskatos paredz, ka šī saruna būs citāda. Tur ir atstāta telpa tam, ka es varu kļūdīties. Tad saruna neapstājas pie kaut kāda gatava rezultāta. Tajā pašā laikā filozofiska saruna jeb disciplīna pieprasa kaut kādu savākšanos, pārbaudījumu, māceklību. Tas pieprasa, ka prāts ir pietiekami izkopts un sarunā nevar dragāt, jo ir arī ētiskie uzstādījumi. Tātad ir svarīga šī atvērtība sarunai un sarunas biedram. Sarunas formāts paredz arī to, ka mēs mēģinām pateikt arī to, ko mēs skaidri nezinām, bet mēģinām to formulēt un ienest valodas telpā. Līdz ar to tā saruna ir ar pārtraukumiem, ar pauzēm, ar jokiem. Tas nenozīmē, ka jāindoktorinē, kāda pasaule ir, bet tas pasaules horizonts sarunas gaitā paplašinās. Filozofiska saruna ir saruna, kas maina.”

Haralda Medņa Dziesmusvētku skolā katru dienu ir paredzēts ieskats kādā no vērtībām (tiks pārraidīts arī Facebook tiešraidē) un pēc ieskata norisināsies filozofiskās sarunas (tikai klātienē).

Ieeja pasākumos - bez maksas.

Simpoziju atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Madonas novada pašvaldība, Haralda Medņa Dziesmusvētku skola.